Funkcijas, uzdevumi un mērķi

Lietojot informācijas sistēmu, tiek stiprināta sabiedriskā kārtība un drošība Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, nodrošinot ziņojumu (informācijas sistēmā iekļaujamo datu kopums par personu, priekšmetu vai dokumentu) pieejamību dalībvalstu kompetentajām institūcijām un iestādēm.

Tiesiskais pamats

1990.gada 19.jūnija konvencija, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas konvencija)

Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (pieņemts 14.06.2007., stājies spēkā no 01.09.2007, ar grozījumiem. 20.12.2012, kuri stājušies spēkā 23.01.2013)

LR Ministru kabineta 18.09.2007. noteikumi Nr.639 "Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju”

LR Ministru kabineta 11.09.2007. noteikumi Nr.622 "Kārtība, kādā pieprasa un izsniedz informāciju par datu subjektu, kura glabājas Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā”.

Uzkrātā informācija

  • Pazudušas personas, kas tiek meklētas;
  • Zagti transportlīdzekļi un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuri;
  • Nozaudēti, nederīgi dokumenti un dokumentu veidlapas;
  • Naudas zīmes;
  • Ieroči.

Kas sniedz ziņas iekļaušanai informācijas sistēmā?

  • Valsts policija;
  • Valsts drošības dienests;
  • Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija;
  • Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde;
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
  • Valsts robežsardze;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
  • Militārā policija;
  • prokuratūras iestādes;
  • tiesas;
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde;
  • Satversmes aizsardzības birojs.

Kā tiek sniegtas ziņas iekļaušanai informācijas sistēmā?

Automatizētajā datu pārraides režīmā (ja ziņojuma izveidošana automatizētajā datu pārraides režīmā nav iespējama, ziņojumu izveido tiešsaistes datu pārraides režīmā un iekļauj tos Šengenas informācijas sistēmā).

Sistēmas no kurām tiek saņemta informācija

  • Iekšlietu integrētā informācijas sistēma;
  • Šengenas informācijas sistēma (centrālā).

Sistēmas uz kurām tiek sniegta informācija

  • Šengenas informācijas sistēma (centrālā).

Kā var saņemt ziņas no informācijas sistēmas?

  • izmantojot informācijas sistēmu tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Kas var saņemt ziņas no informācijas sistēmas?

  • Valsts policija;
  • Valsts drošības dienests;
  • Valsts robežsardze;
  • pašvaldības policija;
  • Militārā policija;
  • Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
  • Ceļu satiksmes drošības direkcija;
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
  • Ārlietu ministrijas Konsulārajam departaments;
  • Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecības;
  • Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde;
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde;
  • prokuratūras iestādes;
  • tiesas;
  • Satversmes aizsardzības birojs;
  • Šengenas konvencijas dalībvalstu vai valstu, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus, kompetentās institūcijas un iestādes
    datu subjekts (vai tā pilnvarotai persona) var saņemt ziņas par sevi.

Kā tiek organizēta apmācība darbam ar informācijas sistēmu?

Ja lietotājam ir nepieciešama apmācība darbam ar informācijas sistēmu, jāsazinās ar nodaļas personālu. Piešķirot lietotājam datu ievades/korekcijas tiesības, apmācības ir obligātas.

 

DATU SUBJEKTU TIESĪBAS ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMĀ (SIS)

 

Pamatinformācija par SIS

  • Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ir starptautiska personu un objektu meklēšanas sistēma, kurā Šengenas zonas valstu tiesībsargājošās iestādes (tai skaitā Valsts robežsardze) var iekļaut brīdinājuma ziņojumus par savās valstīs meklēšanā esošiem noziedzniekiem, bezvēsts pazudušām personām, trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir liegta uzturēšanās Šengenas zonas valstīs, par personām, kurām tiesu iestāžu vajadzībām nepieciešams noskaidrot to faktisko dzīvesvietu, personām un objektiem, kuras izraisa operatīvu interesi, kā arī ziņojumus par nozagtiem, piesavinātiem vai nozagtiem nozaudētiem transportlīdzekļiem un citiem objektiem.
  • Valsts, kas ievada brīdinājumu un saistītos datus SIS, ir “datu īpašniece”. Tas nozīmē, ka tikai šai valstij ir atļauts un tā var atjaunināt un dzēst brīdinājumu.
  • 2013. gadā tika ieviesta otrās paaudzes SIS (SIS II) ar papildu funkcijām, piemēram, iespēju brīdinājumiem pievienot pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas. Kopš 2023. gada marta SIS tiek glabāti par pazudušām pasludinātu personu vai viņu vecāku, vecvecāku vai brāļu un māsu DNS profili, lai varētu apstiprināt identitāti.
  • Sistēmas pārziņa funkcijas attiecībā uz SIS Latvijas valsts daļu (NSIS) pilda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Tas nodrošina NSIS tehnisko darbību un uzrauga SIS darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto tehnisko prasību ievērošanu.

 

SIS tiesiskais regulējums

  • Regula (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;
  • Regula (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā;
  • Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

 

Latvijas Republikā SIS uzturēšanas un izmantošanas kārtību nosaka:

  • Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (pieņemts 14.06.2007.)
  • Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju (Ministru kabineta 18.09.2007. noteikumi Nr. 639);
  • Kārtība, kādā pieprasa un izsniedz informāciju par datu subjektu, kura glabājas Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā (Ministru kabineta 11.09.2007. noteikumi Nr. 622).

 

SIS darbības mērķi un personas datu apstrādes nolūki

  • nodrošināt Šengenas zonas drošību bez pārbaužu veikšanas iekšējo robežu ietvaros;
  • stiprināt sabiedrisko kārtību un Šengenas līguma telpas valstu teritorijā;
  • palīdzēt cīnīties ar terorismu,  pārrobežu noziegumiem un nelegālo migrāciju;
  • kalpot par sadarbības instrumentu robežu, imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm ES un Šengenas asociētajās valstīs;
  • meklēt noziedzniekus, bezvēsts pazudušās personas, trešo valstu pilsoņus, kuriem ir liegta uzturēšanās Šengenas zonas valstīs, personas, kurām tiesu iestāžu vajadzībām nepieciešams noskaidrot to faktisko dzīvesvietu, personas un objektus, kuras izraisa operatīvu interesi, kā arī identificēt likumpārkāpējus pēc pirkstu pēdām un plaukstu pēdām;
  • novērst personu, tai skaitā bērnu, nolaupīšanu vai pazušanu, aizsargāt neaizsargātas personas (pieaugušos vai bērnus) no nelikumīgas aizvešanas uz ārvalstīm.

 

Datu subjekti

(personas, par kurām SIS ir ietverti brīdinājuma ziņojumi)

  • trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi;
  • trešo valstu valstspiederīgie, kuriem nav tiesību ieceļot vai uzturēties Šengenas zonā;
  • personas, ko meklē apcietināšanas nolūkā;
  • bezvēsts pazudušas personas;
  • neaizsargātas personas, kuru ceļošanu nedrīkst pieļaut;
  • bērni, kurus varētu nolaupīt viņu vecāki, radinieki vai aizbildņi;
  • personas, ko meklē, lai tās palīdzētu tiesas procesā (piemēram, kriminālprocesa liecinieki);
  • personas un priekšmeti, uz ko attiecas diskrētas, izmeklēšanas vai īpašas pārbaudes:
  • nezināmas meklētas personas (pirkstu pēdas un plaukstu pēdas, kas atklātas teroristu nodarījumu vai citu smagu noziegumu izdarīšanas vietās);

 

Datu kategorijas

  • meklētās personas identifikācijas dati (vismaz vārds un uzvārds; dzimšanas gads);
  • meklētās personas fotogrāfijas*;
  • meklētās personas pirkstu nospiedumi un/vai plaukstu nospiedumi*;
  • informācija par priekšmetiem, kas saistīti ar meklēto personu, piemēram, par meklētās personas izmantoto transportlīdzekli;
  • meklētās personas identifikācijas dokumenta apraksts vai kopija;
  • daktiloskopiskie dati (pirkstu pēdas un/vai plaukstu pēdas*), kas atklāti noziegumu vietās;
  • meklētās personas vai tās ģimenes locekļu DNS profils* (tikai tādu pazudušu personu gadījumā, kuras jāaizsargā);
  • Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) (ja persona tiek meklēta apcietināšanas nolūkā);
  • dati par personām, kas cietušas no identitātes ļaunprātīgas izmantošanas.

 

Citi dati, kas tiek ievadīti SIS brīdinājumos:

  • atsauce uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;
  • veicamā darbība.

*Biometriskie dati tiek izmantoti, lai atvieglotu identifikāciju un izvairītos no nepareizas identifikācijas.

 

Piekļuve SIS datiem

Piekļuve Sistēmā iekļautajai informācijai atbilstoši SIS darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 14. pantā noteiktajām iestādēm, tai skaitā Valsts robežsardzei.

 

SIS datu saglabāšanas periods

SIS reģistrētos datus sistēmā var glabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams konkrētā brīdinājuma mērķa sasniegšanai. Tiklīdz tas ir sasniegts, dati nekavējoties tiek dzēsti.

Detalizētāk par SIS datu glabāšanu var izlasīt  šeit:

https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/schengen-borders-and-visa/schengen-information-system/questions-and-answers_lv

 

Datu subjektu tiesības attiecībā uz SIS:

  • tiesības saņemt informāciju par sevi (piekļuves tiesības), kā arī informāciju par personas datu saņēmējiem, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nav noteikusi cita dalībvalsts;
  • tiesības uz datu labošanu vai dzēšanu, ja tie ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim;
  • tiesības iesniegt sūdzību vai celt prasību.

 

Kā īstenot tiesības?

Datu subjekts var īstenot piekļuves tiesības un saņemt informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar tiesībām uz datu labošanu un dzēšanu, iesniedzot rakstisku iesniegumu (pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu parakstīts) Valsts policijā (SIRENE Latvijas nacionālajā nodaļā[1], Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, korpuss 4, tālrunis 67219053, e-pasts: ssp@vp.gov.lv), vai pēc savas dzīvesvietas policijas struktūrvienībā, vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību kontaktinformācija pieejama šeit: https://www.mfa.gov.lv/lv

 

Rakstveida pieprasījumā jānorāda:

  • ziņas par iesniedzēju: vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas datums, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas vieta, valstiskā piederība, personu apliecinošā dokumenta (ja tāds ir) tips, numurs, izdevējiestādes nosaukums, izsniegšanas datums un derīguma termiņš;
  • pieprasāmās informācijas apjoms (informācija par datu subjektu, informācija par datu subjekta personas datu saņēmējiem);
  • informācijas saņemšanas veids (personīgi ierodoties Valsts policijas iestādē vai pārstāvniecībā vai nosūtot informāciju uz norādīto adresi);

Iesniedzot pieprasījumu klātienē, datu subjekts savu identitāti apliecina, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ja pieprasījumu iesniedz pilnvarota persona, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvarojumu, kas apliecina tiesības saņemt informāciju par datu subjektu, vai dokumentu, kas apliecina vecāku, adoptētāju, aizbildņu vai aizgādņu tiesības.

Informācijas saņemšana ir bezmaksas. Atbilde tiek sniegta 1 mēneša laikā.

Pieprasījumus personas var sagatavot latviešu un angļu valodā. Pieprasījuma paraugi pieejami Valsts policijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.vp.gov.lv/lv/sengenas-informacijas-sistema

Ja Valsts policijas SIRENE Latvijas nacionālās nodaļas sniegtajā atbildē tiek atteikts sniegt informāciju vai atteikts labot datus, vai tos dzēst, datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību dalībvalsts valsts uzraudzības iestādei. Iesniegumus Datu valsts inspekcijā var iesniegt latviešu un angļu valodā.

Kontaktinformācija:Datu valsts inspekcija,

dvi.gov.lv

e-pasts pasts@dvi.gov.lv

adrese: Elijas iela 17, Rīga, Latvija, LV-1050

 

Papildus informācija un sūdzību paraugi (latviešu un angļu valodās) ir pieejami Datu valsts inspekcijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.dvi.gov.lv/lv/sengenas-informacijas-sistema

 


[1] SIRENE Latvijas nacionālā nodaļa:

  • nodrošina informācijas apmaiņu dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu starpā par personām vai objektiem, par kuriem Šengenas informācijas sistēmā ir iekļauts ziņojums;
  • nodrošina meklējamo noziedznieku izsludināšanu starptautiskajās meklēšanas sistēmās;
  • nodrošina SIS iekļaujamo ziņojumu kvalitāti un tiesisko pamatotību – atbilstību   Šengenas acquis prasībām;
  • koordinē ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu meklēto noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanas pasākumus Latvijā.
  • ir vienīgā iestāde valstī, kurai ir noteiktas tiesības izskatīt fizisko personu iesniegumus un sniegt atbildes par iesniedzēja datu uzturēšanu SIS  un SIRENE informācijas sistēmā (datu apstrādes sistēma, kurā apstrādā papildinformāciju un ar kuras palīdzību apstrādā brīdinājuma ziņojumus).