Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk - Centrs) nodrošina valsts drošībai un sabiedrības aizsardzībai būtisku valsts informācijas sistēmu tehnisko uzturēšanu. Centra uzdevums ir garantēt datu pieejamību, integritāti un konfidencialitāti informācijas sistēmās, lai atbalstītu tiesībaizsardzības iestāžu un valsts pārvaldes iestāžu funkciju, uzdevumu veikšanu.
Informējam, ka Centrs ir pārzinis Valsts informācijas sistēmu likuma izpratnē. Centrs nodrošina tā pārziņā un turējumā esošo valsts informācijas sistēmu darbību un uzturēšanu.
Informācijas sistēmas:
- Biometrijas datu apstrādes sistēma
- Dokumentu paraugu reģistrs
- Kriminālprocesa informācijas sistēma
- SIRENE informācijas sistēma
- Šengenas informācija sistēma (Latvijas valsts daļa)
- Patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu informācijas sistēma
- Automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma
- Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma
- Apsardzes darbības reģistrs
- Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēma
- Datu apmaiņas risinājums ar kredītiestādēm
Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmas:
- Audžuģimeņu informācijas sistēma
- Autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēma
- Ceļu policijas reģistrs
- Fototēka
- Ieroču reģistrs
- Nederīgo dokumentu reģistrs
- Personas apraksts
- Uzskaišu kategorijas
- Vienotais notikumu reģistrs
- Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma
- Licenču un sertifikāta reģistrs
- Personu, mantu un dokumentu atrašanās vietas noskaidrošanas reģistrs
- Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrs
Sodu reģistrs:
- Administratīvos pārkāpumus izdarījušās personas
- Noziedzīgos nodarījumus izdarījušās personas
Izbeigto krimināllietu reģistrs.
Datu subjektam (fiziskai personai) ir tiesības iegūt informāciju par savu personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmās saskaņā ar Datu regulas 15.pantu*.
Fizisko personu datu apstrādes likuma 27.panta noteic, ka datu subjektam (fiziskai personai) nav tiesību saņemt datu regulas 15. pantā norādīto informāciju, ja šo informāciju aizliegts izpaust saskaņā ar normatīvajiem aktiem nacionālās drošības, valsts aizsardzības, sabiedrības drošības un krimināltiesību jomā, kā arī tādēļ, lai nodrošinātu sabiedrības finansiālās intereses nodokļu aizsardzības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā vai finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un to garantiju sistēmu darbību, noregulējuma piemērošanu un makroekonomisko analīzi. Atbilstoši datu regulas 15.pantam datu subjektam sniedzamajā informācijā aizliegts iekļaut norādi par valsts institūcijām, kuras ir kriminālprocesa virzītāji vai operatīvās darbības subjekti, un citām institūcijām, par kurām šādu ziņu izpaušana ir aizliegta ar likumu. Datu subjekts var saņemt informāciju par tā datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam dati ir izpausti pēdējo divu gadu laikā.
Tā kā Centra pārziņā un turējumā esošās valsts informācijas sistēmās personas datu apstrādi veic valsts un pašvaldību iestāde, kā arī citas juridiskas personas, kurām normatīvais akts nosaka šādu pienākumu vai tiesības, tad Centrs Jūs informēs par attiecīgo iestādi vai juridisko personu, kura ir veikusi apstrādi valsts informācijas sistēmā, ja normatīvais akts ļauj sniegt šādu informāciju. Centrs atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likumam Jums sniegs informāciju par pēdējiem diviem gadiem.
Centrs neatbild par citu valsts vai pašvaldības iestāžu, vai citu juridisku personu veikto personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmās.
Lai saņemtu informāciju par Jūsu personas datu apstrādi valsts informācijas sistēmās, Jums ir jāiesniedz iesniegums, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, pašrocīgi parakstīts vai iesniegts izmantojot oficiālo e-adresi.
Pirms Centrs uzsāk atbildes sagatavošanu uz Jūsu iesniegumu, Centram ir Jūs jāidentificē. Informējam, ka Centrs nesniegs atbildes uz iesniegumiem, kas ir saņemti elektroniski un nav parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.
* Datu regulas 15.pants
1. Datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem un saņemt šādu informāciju:
a) apstrādes nolūki;
b) attiecīgo personas datu kategorijas;
c) personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs, jo īpaši saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās;
d) ja iespējams, paredzētais laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;
e) tas, ka pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa datu subjekta personas datu labošanu vai dzēšanu, vai personas datu apstrādes ierobežošanu vai tiesības iebilst pret šādu apstrādi;
f) tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;
g) visa pieejamā informācija par datu avotu, ja personas dati netiek vākti no datu subjekta;
h) tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.
2. Ja personas datus nosūta trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, datu subjektam ir tiesības saņemt informāciju par atbilstošām garantijām, ko saistībā ar datu nosūtīšanu piemēro, ievērojot 46. pantu.
3. Pārzinis nodrošina apstrādē esošo personas datu kopiju. Par visām papildus kopijām, ko pieprasa datu subjekts, pārzinis var iekasēt saprātīgu samaksu, kas balstīta uz administratīvām izmaksām. Ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā un ja vien datu subjekts nepieprasa citādi, informāciju sniedz plaši izmantotā elektroniskā formātā.
4. Tiesības saņemt 3. punktā minēto kopiju neietekmē nelabvēlīgi citu personu tiesības un brīvības.